1/4. Reanimējam taukus

Neauglība, Spontānie aborti, Dzimstība, Bērnu slimošana - Daži Latvijas skaitļi

Pēc Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem 2014. un 2015. gadā Latvijā piedzimuši nepilni 22 000 mazuļu.

Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapas Latvijas veselības un veselības aprūpes rādītāju datu bāzē (DPS)  varam atrast skaitļus, kas parāda Bērnu saslimstību pirmajā dzīves gadā, no 1000 apskatītiem 1 gadu veciem bērniem. Tātad varam ieraudzīt (reģistrēto) mazuļu slimošanas biežumu līdz gada vecumam, rēķinātu uz 1000 bērniņiem. Tā, pretim 2014. gadam atrodam skaitli 2337.3, bet gadu iepriekš (2013) – 2396. Jaunāki dati pagaidām nav pieejami. Tas nozīmē, ka katrs mazulis pirmajā dzīves gadā vidēji slimojis vairāk kā 2.3 reizes, bet jāņem vērā, ka šeit uzskaitītas tikai tās slimošanas reizes, kad mazulis bijis jāved pie ārsta vai ārsts jāsauc mājas vizītē, par kurām ģimenes ārsts informāciju ievadījis uzskaites sistēmā. Ja pareizinām 22 000 ar 2.3, iegūstam skaitli 50 600, kas parāda attiecīgajā gadā dzimušo mazuļu reģistrētās un uzskaitītās slimošanas reizes līdz 1 gada vecumam. Tātad tās ir vairāk kā 50 000 ģimenes ārstu vizītes gadā.

Katra mazuļa vecāki zinās precizēt, cik bieži un smagi slimojis un slimo tieši viņu bērniņš, un patiesā aina būs vēl skumjāka. Diemžēl datu bāzē neatradu statistiku par to, cik bērnu saņēmuši, piemēram, astmas vai kādas alerģijas vai pārtikas produktu nepanesamības diagnozi, taču, diemžēl, tā ir daudzu ģimeņu realitāte.

Lai laba veselība ģimenēm, kurās mazulis jau sagaidīts, bet Latvijā arvien pieaug neauglīgo pāru skaits, un katru gadu vairāki tūkstoši ģimeņu stāv rindā uz mākslīgo apaugļošanu. Ārste Natasha Campbell-McBride apgalvo, ka mūsdienās trešdaļa sieviešu un vīriešu ir neauglīgi, un aizvien vairāk jauniešu aug ar dzimumhormonu veidošanās problēmām [„Put Your Heart in Your Mouth”, Natasha Campbell-McBride, 2012].

Taču veiksmīgs dabiskas vai medicīniski palīdzētas grūtniecības sākums vēl negarantē veselu mazuli. Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapas datu bāzē (DPS) atrodam datus par spontānajiem abortiem Latvijā – laikā no 2010.-2014. gadam šis rādītājs ir 5-6 %, tātad katra 20. sieviete nespēj iznēsāt mazuli veselīgā grūtniecībā.

Kāds tam visam sakars ar uzturu, vaicāsit? Uzturs, protams, nav vienīgais parametrs, kas definēs maza vai liela cilvēka veselību, bet viens no galvenajiem gan. Par to tad arī tālāk 4 rakstu sērijā - kā ar uzturu veicināt grūtniecības iestāšanos, tās veselīgu norisi, vesela bērniņa ierašanos pasaulē, un kā pēc tam ar optimālu uzturu veicināt, lai mazulis augtu vesels.

Par ko šajā rakstu sērijā

Ceļš prom no slimībām, kā arī uz jau esošo un vēl tikai plānoto bērnu veselību viennozīmīgi sākas virtuvē - ar pilnvērtīgu un dabisku, rūpnieciski nesamocītu uzturu, kas spēj nodrošināt visas enerģijai, vielmaiņai, šūnu augšanai un reģenerācijai nepieciešamās uzturvielas - olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus (to pareizajās proporcijās), kā arī vitamīnus, mikroelementus un citus faktorus (probiotiskās baktērijas, fermentus u.c.).

Tas, par ko vispār nerunā mūsdienu steidzīgajā sabiedrībā, ir vēlamā ēdienkarte topošajiem vecākiem ilgi pirms mazuļa plānošanas. Stilīgi taču skaitās uztraukties, lai ēdienkartē nebūtu par daudz tauku. Tas nekas, ka pēc tam ar mākslīgām metodēm jārisina neauglības jautājumi... Diemžēl esam aizmirsuši, ka pilnvērtīgs uzturs topošajiem vecākiem ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai viņi spētu ieņemt, iznēsāt un piedzemdēt veselu mazuli.

Tāpat bezgala svarīgi ir, ko ēd māmiņa, kas ar krūti baro savu zīdainīti, lai gan viņai pašai pietiktu visas uzturvielas organismā, gan lai veidotos mazuļa vajadzībām atbilstošs, pilnvērtīgs pieniņš. Arī mazuļu ēdienkarte, viņiem nedaudz paaugoties, sen prasās pēc izrevidēšanas un īstas revolūcijas, jo, šķiet šī brīža ieteikumi joprojām balstīti  80.-to gadu priekšrakstos.

Tāpēc šajā rakstu sērijā būs apskatītas 3 lielas tēmas:

• Ko ēst vecākiem, gatavojoties mazulim, un māmiņai gaidībās
  
• Ko ēst māmiņai zīdīšanas laikā
  
• Ko dot mazulim, kad ar pienu vien vairs nepietiek
  

Šajos rakstos vienkopus tiks apkopoti Dr Natasha Campbell-McBride, Sally Fallon Morell un Dr.Weston A. Price ieteikumi. Īstenībā tie ir vienlīdz svarīgi cilvēkam jebkurā dzīves posmā. Bet laikā, kad domājam par nākamo mazuli, kā arī bērniņa dzīves sākumā, šie ieteikumi ir ļoti svarīgi, ja gribam, lai mazulis aug vesels.

Dr. Campbell-McBride savā grāmatā „Gut and Psychology Syndrome” (GAPS) bez GAPS dzīvesveida principu izklāsta raksta gan par mazuļa plānošanas laiku, gan grūtniecību, gan zīdīšanu, gan arī to, kā mazuli sākt iepazīstināt ar papildus ēdienu, kad viņš tam ir gatavs.

Weston A. Price bija amerikāņu zobārsts, kas 1930.-ajos gados veica unikālu pētījumu sēriju - vairāk kā 10 gadu garumā viņš ceļoja uz attālākajiem zemeslodes nostūriem, lai pētītu to tautu veselību, kuras nav skārusi rietumu civilizācija. Dr Weston A. Price pētījumi un secinājumi ir aprakstīti viņa grāmatā „Nutrition and Physical Degeneration”, un tie apkopoti arī Weston A. Price Foundation (WAPF) mājas lapā www.westonaprice.org. 

W. A. Price fonda WAPF dibinātāja Sally Fallon Morell par savu un fonda misiju uzskata mācīt tālāk cilvēkiem Dr Price zināšanas par dabisku, uzturvielām bagātu uzturu un tā nozīmi gan pieaugušo, gan bērnu veselībā. S. F. Morell pati sarakstījusi daudzas grāmatas par pilnvērtīgu uzturu – sērijas “The Nourishing Traditions” grāmatas, kam būtu jābūt katrā mājā, kurā aug vai augs bērni.

Attēli no www.amazon.co.uk. Uzspiežot uz grāmatas attēla, atradīsi saiti uz grāmatu www.amazon.co.uk vietnē

Kur esam nonākuši, bēgot no taukiem un holesterīna

Vairums uztura speciālistu gan pasaulē, gan Latvijā diemžēl joprojām sludina gadu desmitiem zināmo uztura piramīdu, kas iesaka ēdienkarti balstīt uz ogļhidrātiem (graudaugu produktiem) un fanātiski izvairīties no taukiem (low fat / high carb diēta). Mums centās un joprojām cenšas iegalvot, ka ogļhidrātiem jābūt uztura piramīdas pamatā, kā arī jāēd augu tauki un margarīns, nevis dzīvnieku tauki, jo citādi dabūsim sirds un asinsvadu problēmas. Lai no tā izvairītos, visos produktos esot jālūko pēc to liesākās versijas... Arī grāmatās un rakstos  par bērnu uzturu joprojām lasām ieteikumus samazināt tauku īpatsvaru ēdienkartē, ja tauki tur vispār minēti, bet uzsvaru liekot uz graudu produktiem (brokastu pārslas un putras taču uzskatām par “veselīgiem” produktiem, vai ne tā?).

Lasi rakstu Īss atskats vēsturē – kā mums iedvesa bailes no taukiem

Par šādas ēdienkartes ietekmi uz veselību katrs varam pārliecināties, zinot, cik slimi esam paši un cik neveseli ir mūsu bērni. Diatēze, alerģijas, bronhīti, astma, uzmanības deficīta sindroms, arī autisms jau kļuvuši gandrīz par ikdienišķām bērnības diagnozēm, bet neauglība, spontānie aborti, autoimūnās saslimšanas (diabēts, celiakija, reimatoīdais artrīts, čūlainais kolīts, Hašimoto hipotireoidīts utt.), vēzis un citas veselības problēmas ir pieaugušo realitāte (un diemžēl ar daudzām no šīm slimībām slimo aizvien jaunāki bērni).

Ar šo es neapgalvoju, ka nepareizs uzturs ir vienīgais cēlonis dramatiski sliktajam cilvēku veselības stāvoklim. Protams, ka veselību ietekmē arī lietoto pārtikas produktu kvalitāte (pārstrādāti produkti, pesticīdu, hormonu, antibiotiku, pārtikas piedevu klātbūtne, utml.), mazkustīgs dzīvesveids, vides faktori (kosmētika, sadzīves ķīmija, plastmasa, gaisa un ūdens kvalitāte utml.), pārlieku daudz lietoti medikamenti, vakcīnas un medicīniskās manipulācijas, zobu veselība, elektromagnētiskais starojums un daudzi citi faktori.

Teorētiski visi zinām, ka sievietei grūtniecības laikā būtu jāēd iespējami veselīgi, lai bērniņš piedzimtu vesels. Jautājums ir tikai – ko katrs saprotam ar veselīgu uzturu. Bieži skandētais „veselīgs un sabalansēts uzturs” tā arī līdz galam netiek atšifrēts, atstājot tā interpretāciju katra paša ziņā. Tikmēr uzturs slimnīcās un dzemdību namos (bulciņas, putras, vājpiena biezpiens, pliekana zupa, melnā tēja ar cukuru, kompots, utt. – pacientu stāstītais 2016. gada novembrī) nebūt neatbilst ne māmiņas, ne, līdz ar to, arī mazuļa vajadzībām. Dzirdu, ka tieši ārsti mudina sievieti ierobežot tauku ēšanu, lai viņa pārāk nepieņemtos svarā grūtniecības laikā.

Mazuļa veselību, protams, lielā mērā noteiks tas, vai māmiņa bērniņu baros ar savu pieniņu. Taču tikpat svarīgi ir, kad un ko, mazulim paaugoties, piedāvāsim viņa ēdienkartē. Diemžēl, realitāte visai krasi atšķiras no tā, kā tam būtu jābūt pēc dabas likumiem. Pārstrādātas graudaugu putras vai, labākajā gadījumā, augļi un dārzeņi tiek joprojām ieteikti kā zīdaiņa pirmais piebarojums. Zīmīgi, ka blakus šādiem uztura ieteikumiem turpat blakus varam lasīt informāciju par alerģijām, neaizdomājoties, ka abiem ir vistiešākais sakars. Ir skumji lasīt, ka alerģiska mazuļa māmiņai tiek ieteikts pārtraukt barot zīdaini ar savu pienu, ārsts mazulim izraksta antibiotikas un ziedes, vai, barojot mazuli, māmiņai liek pārtikt no visai nesaprotamas (griķu, rīsu, gurķa, cūkgaļas, banānu) diētas [http://sadzivotaralergiju.weebly.com/].

Šie piemēri liecina, ka mūsdienu sabiedrība ar visu moderno tehnoloģiju, tātad mentālās attīstības augsto līmeni un potenciālu, joprojām nespēj salikt kopā pamatlietas par uztura un veselības problēmu, tai skaitā neauglības, vistiešāko saistību.

Patiesība ir tāda, ka novecojusī uztura piramīda, kas vairāk kā 50 gadus mums kalpojusi par vaduguni ēdiena izvēlē, ir bijusi maldinoša un kalpojusi pārtikas rūpniecības interesēm nevis cilvēku veselībai. Tieši šīs ačgārnās un joprojām spēkā esošās uztura nostādnes ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēce ir tik slima kā pašlaik. Bet joprojām tikai drosmīgākie uztura zinātnieki un speciālisti spēj šodien atzīt savu kļūdīšanos. Situācija īstenībā ir tik dramatiska, ka sliktās veselības dēļ šobrīd dzimušajiem bērniem paredz īsāku dzīves ilgumu nekā mums pašiem.

Kamēr uztura jomā pasaulē un Latvijā joprojām dominē ačgārnais low fat / high carb viedoklis, tikmēr par savu un nākamo un esošo bērnu veselību mums jādomā katram pašam, mācoties atsijāt noderīgas informācijas graudus no pelavām.

Kāpēc tagadējā uztura piramīda jāapgriež ar kājām gaisā

Šeit neiztirzāšu visu uztura piramīdu, bet mēģināšu paskaidrot, kāpēc mums steidzīgi jāreanimē tauki, un nopietni jāpārdomā ogļhidrātu (putru un maizes, un makaronu) kults.

Attēls no  http://www.ldusa.lv/lv/content/ldusa-uztura-piramida.  Svītrojums – Silvija Ābele

1) Kāpēc graudiem Nē

Diemžēl, standarta uztura piramīdas pamatā ir graudaugi. Un mums latviešiem, kam ir tik izsmalcināta konditoreja, maizes, kūku un tortu tradīcija, ziņa, ka miltu izstrādājumi būtu jāsamazina uzturā, vai, nedod Dies’, vispār jāizslēdz no ēdienkartes, nāk kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Vesels cilvēks droši vien var ēst visu, un ar viņu viss ir (un, cerams, būs) kārtībā. Bet, ja ir veselības problēmas gan pašiem, gan bērniem, tad jālūko saprast, kāpēc. Te zemāk dažas domas.

Graudos viena no galvenajām sastāvdaļām ir ogļhidrāti jeb cukuri. Vienkārša analoģija ar pērļu krellītēm palīdz saprast, kā uzbūvēta ogļhidrātu molekula. Šajā salīdzinājumā katra mazākā krellīšu vienība ir  pērlīte, un tā atbilst vienai ogļhidrāta (cukura) molekulai jeb monosaharīdam. Ja kopā ir 2 pērlītes jeb 2 monosaharīdu molekulas, veidojas disaharīds, ja 3 līdz 10 – oligosaharīds, ja vairāk par 10 – polisaharīdi. Tieši tāpat, kā no atsevišķām pērlītēm izveidojas pērļu krellītes, monosaharīdi veido disaharīdus, oligosaharīdus un polisaharīdus jebšu no mazajiem, atsevišķajiem vienkāršo cukuru ķieģelīšiem izveidojas garākas salikto cukuru virknes jeb ogļhidrāti.

Problēmas sākas tad, ja organismā kādu apstākļu dēļ (piemēram, nevesela zarnu trakta dēļ vai fermentu nepietiekamības dēļ) cukuru molekulas nevar tikt līdz galam sašķeltas. Tad rodas vairākas problēmas:

• līdz galam nesašķelti ogļhidrāti nonāk asinīs garāku molekulu fragmentu veidā nekā pienāktos, kā rezultātā organisms tos uztver kā  svešvielas jeb toksīnus, pret kuriem jāuzsāk cīņa (jārada antivielas). Šim notiekot ilgstoši, iedzīvojamies hroniskos iekaisuma procesos, kas ir pamatā teju visām slimībām, tai skaitā alerģijām un pārtikas produktu nepanesamībām.
• nepilnīgi sašķeltās ogļhidrātu molekulas, nonākot asinīs, līdzīgi kā opiāti un kazomorfīni, spēj saistīties ar opiātu receptoriem šūnās un izraisīt labsajūtu un tai līdzi nākošo atkarību. Tieši šis skaidro, kāpēc mums gribas vēl un vēl saldumus un miltu izstrādājumus, jo pazīstam labās sajūtas, ko tie mums dod
• ar ne līdz galam sašķeltajiem cukuriem barojas zarnu traktā esošās sliktās baktērijas. Arī nevēlamo baktēriju savairošanās noved pie slimībām. Vienkāršākais piemērs – kandidoze
• ogļhidrāti organismā nodrošina ātru enerģiju, kas, tiklīdz iegūtā enerģija iztērēta, drīz vien atkal jāpapildina ar jaunu ēdiena porciju. Labi zinām, cik pārlieku enerģiski paliek bērni, kad saēdušies saldumus, kā arī to, cik ātri enerģija noplok. Tā bērnus un sevi iedzenam atkarībā no ogļhidrātiem, kas vēlāk rezultējas arī liekā svara problēmās.

Autoimūnu saslimšanu gadījumā graudaugi būtu pirmais, kas jāizņem no ēdienkartes. Tāpat arī alerģiju gadījumā. Šo nevēlamo, saliktos cukurus saturošo produktu izslēgšana no ēdienkartes uz laiku palīdz zarnu traktam un zarnu mikroflorai atveseļoties, un līdz ar to mazināt iekaisuma procesus organismā. Šī pieeja ir GAPS diētas un SCD diētas (Specific Carbohydrate Diet) pamatā.  Tomēr jāatceras, ka ar salikto ogļhidrātu izslēgšanu no ēdienkartes vien nepietiks. Jādomā arī, kā atveseļot zarnu traktu, un te liela nozīme arī labajiem taukiem.

Bez jau minētajām veselības problēmām, kas saistītas ar ogļhidrātiem, graudu gadījumā jārunā par vēl vismaz 2 citiem aspektiem – glutēnu, kas veicina hipercaurlaidīgās zarnas sindroma (leaky gut) un līdz ar to – arī autoimunitātes veidošanos, kā arī fitīnskābi, kas kā dabisks insekticīds ir graudu apvalkā esoša viela, kas cilvēka organismā saista mikroelementus (cinku, varu, dzelzi, magniju u.c.), tā kavējot to asimilāciju un radot deficītu organismā. Fitīnskābes nelabvēlīgo efektu var mazināt, graudus mērcējot un diedzējot.

2) Kāpēc taukiem Jā

Attēls no http://nourishinghope.com/food-pyramid/

Tiklīdz izdzirdam vārdu „tauki”, domājam un sākam uztraukties par holesterīnu. Joprojām arī Latvijā uztura speciālistu izveidotajā uztura piramīdā taukus un eļļas atrodam pašā piramīdas augšā, tātad tauki, saskaņā ar uztura piramīdas ieteikumiem, būtu jālieto minimāli. Turpat diētas un uztura speciālistu apkopotajā informācijā lasām, ka piesātinātie tauki „palielinot koronārās sirds slimības risku”, no kā saprotams, ka tie uztura nevēlami...  Lai saprastu, no kurienes šādiem apgalvojumiem „aug kājas”, lasi rakstu Īss atskats vēsturē – kā mums iedvesa bailes no taukiem.

Holesterīns mūsdienās kļuvis teju par lamuvārdu, aizmirstot, ka bez holesterīna cilvēka organisms nemaz nevar funkcionēt, bez tā nebūtu iespējams arī radīt veselus pēcnācējus, jo no holesterīna veidojas dzimumhormoni. Holesterīns ir ļoti nozīmīgs nervu sistēmas un smadzeņu darbībai. Vai zināji, ka katra nervu šūna klāta ar mielīna apvalku, kas, līdzīgi kā izolācijas slānis ap elektrības vadiem, aizsargā un arī baro nervu šūnu? Mielīna sastāvā 20% ir tieši holesterīns. Ja mielīna slānis sāk noārdīties un neveidojas no jauna, cilvēkam attīstās multiplā (izkaisītā) skleroze. Tieši tāpēc cilvēkiem, kuru dzīves kvalitāti bojā šī deģeneratīvā slimība, būtu uzturā jālieto dzīvnieku tauki un produkti, kuros ir augsts holesterīna saturs.

Arī labas atmiņas nodrošināšanā liela nozīme ir holesterīnam, jo tas iesaistās nervu šūnu signālu pārvades mehānismos (nervu šūnu savienotājvietās - sinapsēs). Tieši tāpēc cilvēkiem, kas lieto medikamentus holesterīna samazināšanai, sāk pasliktināties atmiņa. Tāpēc eksāmenu laikā ēdienkartē būtu papildus uzsvars būtu jāliek uz labajiem taukiem un produktiem, kas bagāti ar holesterīnu – mencu aknu eļļu, speķi, sviestu, olas dzeltenumu, ikriem, u. tml. Ar holesterīna nepietiekamību organismā saista arī emocionālo nestabilitāti un uzvedības problēmas.

Zemāk kā ilustratīvi piemēri uzskaitītas tikai dažas tauku un holesterīna funkcijas organismā [„Put Your Heart in Your Mouth”, Natasha Campbell-McBride, 2012]:

• Taukos šķīstošie vitamīni – K, E, D, A - visu  citu daudzo funkciju starpā nodrošina arī minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu  uzsūkšanos
• Smadzenes – 60% sausā svara ir tauki
• Smadzenes izmanto 25% no organismā esošā holesterīna
• Katra šūnas membrāna un organellas membrāna ir veidota no piesātinātajiem taukiem un holesterīna
• Daudzi hormoni, tai skaitā, sievišķie un vīrišķie hormoni, veidoti no holesterīna
• Mātes piens ir bagāts ar holesterīnu, lai piegādātu augošajam mazulim nepieciešamos resursus smadzeņu, acu, nervu sistēmas attīstībai
• Neiromediatori – veidoti no taukiem
• Arī nervu šūnu apvalks mielīns veidots no holesterīna
• Tauki nodrošina ilgstošu enerģiju organismā
• Holesterīns nodrošina labu imunitāti un spēju pretoties infekcijām

Jāatceras, ka ar pārtiku varam uzņemt vien līdz 15% organismam nepieciešamā holesterīna. Pārējie 85% tiek veidoti organismā. Ja mēs ēdam produktus, kas bagāti ar holesterīnu, tad organismam jāražo mazāk holesterīna, bet, ja ēdam pārāk liesi, tad ķermenis pats mēģinās kompensēt trūkstošo holesterīna daudzumu [„Put Your Heart in Your Mouth”, Natasha Campbell-McBride, 2012].

Zinot, cik daudzas nozīmīgas funkcijas tauki veic cilvēka organismā, ir neiespējami iedomāties, ka cilvēka uzturs varētu būt pilnvērtīgs bez taukiem. Dzīvnieku un putnu tauki (tai skaitā, sviests) ir cilvēka organismam vajadzīgie, veselīgie piesātinātie tauki. Arī nepiesātinātie tauki ir ļoti būtiski, tie atrodami, zivju, riekstu, sēklu eļļās un piegādā organismam omega taukskābes (essential fatty acids). Veselīgie tauki ietver arī olas, kokosriekstu eļļu, olīveļļu (Extra Virgin),  avokado, treknās zivis, u.tml.

Cilvēku veselība sāka strauji pasliktināties tieši ar pārtikas rūpniecības uzplaukumu, kad mums iestāstīja, ka viss dabiskais pēkšņi ir neveselīgs, un produkti, ko mūsu priekšteči ēduši gadu simtiem,  ir ļoti kaitīgi veselībai. Tā par sliktajiem ir padarīti gan dzīvnieku tauki, gan sviests, gan augsta tauku satura krējums un piens, arī saule. Vai tieši ne tāpēc Latvijā cilvēkiem ir hronisks D vitamīna deficīts? Jo D vitamīns saules iedarbībā veidojas ādā no organismā esošā holesterīna. Ja, pirmkārt, ēdam pārāk liesi, otrkārt, arī saules nav daudz (un arī tad no tās glābjamies ar aizsargkrēmiem), tad D vitamīna trūkumu vēlāk nākas kompensēt ar sintētiskiem vitamīniem, ko dakteri pamanās ieteikt tikai kā vienu konkrētu (un neefektīvu) recepšu medikamentu, pacientam izsniedzot 3 receptes uzreiz (jo jālieto uzreiz daudz pilienu).

Šīs rakstu sērijas viens no galvenajiem aicinājumiem būs reanimēt taukus – redzēt tos nevis kā ienaidniekus veselībai, bet gan kā absolūti ikdienā nepieciešamus produktus, jo bez tiem cilvēka organisms nespēj normāli funkcionēt. Tas vēl jo vairāk ir spēkā attiecībā uz nākamo vecāku, grūtnieču uzturu, kā arī uz bērnu un pat zīdaiņu barošanu. Jo mazajam cilvēkam ir jāaug, un tāpēc organismam vajag visas dabas paredzētās uzturvielas, tai skaitā taukus un olbaltumvielas. Mazulis nevar pilnvērtīgi attīstīties, ēdot vien rūpnieciski ražotu piena maisījumu, sausas graudu putras, augļus un dārzeņus. Tāpēc zaļā gaisma būtu jādod kaulu buljoniem, zupām, labajiem taukiem, sviestam, olām, gaļai, zivju eļļai un citiem produktiem, kas spēj piegādāt organismam visu augšanai un veselībai nepieciešamo. Turpmākajos rakstos vairāk par to visu konkrēti. Ieskatam lasi jau tagad W. A. Price ieteikumus.

Weston A. Price ieteikumi :

• Ko pētīja un ko secināja Dr Weston A. Price
• Ko mums būs ēst
• Ko mums nebūs ēst un lietot

Gatavojot rakstu, ļoti skaidri ieraudzīju tiešu sakarību starp komercializēto, noplicināto un no taukiem iztīrīto  ēdienkarti un neauglību, nespēju iznēsāt pilna termiņa grūtniecību, bērnu alerģijām un citām saslimšanām. Viss ģeniālais ir vienkāršs.  Mums nekas nav jāizgudro no jauna, vien jāatgriežas pie dabiskā un kādu laiku aizmirstā. Mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijas produkti vēl nav tik slikti kā citur pasaulē. Varam justies izredzēti, ka Latvijā vēl joprojām spēkā kāpostu skābēšanas tradīcijas, mūsu tirgus ir slavens pat ārpus mūsu valsts robežām, pat lielveikalā varam nopirkt svaigpienu. No paaudzes paaudzēs pārmantotās senču zināšanas uztura jomā mēs joprojām varam izmantot. Lai veseli būtu mēs paši un veseli dzimtu un augtu mūsu bērni un bērnu bērni.

Lasi nākamajos rakstos:

• Ko ēst vecākiem, gatavojoties mazulim, un māmiņai gaidībās
  
• Ko ēst māmiņai zīdīšanas laikā
  
• Ko dot mazulim, kad ar pienu vien vairs nepietiek
  

Raksta gatavošanā izmantotie avoti

• ”Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for Autism, ADD/ADHD, Dyslexia, Dyspraxia, Depression,Schizophrenia”, Natasha Campbell-McBride, 2010
  
• „Put Your Heart in Your Mouth”, Natasha Campbell-McBride, 2012
  
• „The Nourishing Traditions Book of Baby & Child Care”,  SallyFallon Morell, SallyFallon Morell, 2013
  
• „Nutrition and Physical Degeneration: A Comparison of Primitive and Modern Diets and TheirEffects”, Weston Price, 2010  
• Weston A. Price Foundation flyer „Principles of Healthy Diets”, http://www.westonaprice.org/translations/principles-of-healthy-diets-latvian-translation/
  
• Lekcija "Preconception and Pregnancy", Natasha Campbell-McBride, WAPF 2nd conference, Limerick, Ireland, 07.02.2016
• www.gaps.me
• http://www.westonaprice.org
  
• Weston A. Price Foundation flyer „Principles of Healthy Diets”, http://www.westonaprice.org/translations/principles-of-healthy-diets-latvian-translation/
• Conscious Club Dr Natasha Campbell-McBride, https://www.youtube.com/watch?v=ns1S4Belecg
  
• „Nourishing Broth: An Old-Fashioned Remedy for the Modern World”, Sally Fallon Morell, Kaayla T. Daniel, 2014
  
• „Nourishing Traditions: The Cookbook That Challenges Politically Correct Nutrition and the Diet Dictocrats”, Sally Fallon Morell, 2009
  
• Weston A. Price Foundation flyer „Principles of Healthy Diets”, http://www.westonaprice.org/translations/principles-of-healthy-diets-latvian-translation/
  
• http://www.westonaprice.org/health-topics/why-broth-is-beautiful-essential-roles-for-proline-glycine-and-gelatin/
  
• http://thedr.com
  
•  http://theglutensummit.com
  
•  „The Big Fat Surprise: why butter, meat, and cheese belong in a healthy diet”, 2015, Nina Teicholz 
  
• http://thebigfatsurprise.com/
  
• http://articles.mercola.com/sites/articles/archive/2014/07/27/saturated-fat-cholesterol.aspx
  
• https://chriskresser.com/the-diet-heart-myth-cholesterol-and-saturated-fat-are-not-the-enemy/
  
• “The Great Cholesterol Con”, Malcolm Kendrick
  
• https://drmalcolmkendrick.org/books-by-dr-malcolm-kendrick/the-great-cholesterol-con/
  
• http://garytaubes.com/works/books/why-we-get-fat/
  
• The Greatest American Lies - The Oiling of America and Heart Disease, Sally Fallon Morell, 2013, https://www.youtube.com/watch?v=uJ0WJOQzrgg
• http://www.curantur.lv/gaps/kas-ir-gaps/
  
• http://www.curantur.lv/uzturs/weston-a-price-un-wapf/
• http://www.curantur.lv/uzturs/weston-a-price-un-wapf/ieskats-wapf-2-konference-limerika-2016/params/post/855279/
  

Iesaku izlasīt

• „Ceļš uz veselību. Caur virtuvi”, Silvija Ābele, žurnāls „Ko ārsti tev nestāsta”, 2016. gada janvāris, 27.-31. lpp.
• "Mainām ēdienkarti", Silvija Ābele,  žurnāls „Ko ārsti tev nestāsta”, 2017. gada janvāris, 20.-26.lpp.
• "Piens un svaigpiens", Silvija Ābele,  žurnāls „Ko ārsti tev nestāsta”, 2017. gada marts. 

Silvija Ābele

Veselības, holistiska dzīvesveida un GAPS konsultante