Sākotnējās GAPS diētas 6. Posms: 26. diena
2015. gada 29. septembris, Otrdiena
- Svars 62.3 kg
- Asinsspiediens 106/66
- Pulss 52
7:40 Tā kā arī šodien bērniem nav skola, varu celties krietni vēlāk. Mans rīts sākas ar tualeti, par ko man un manam ķermenim prieks. Atceros, ka reiz dzēru citronūdeni. Arī šorīt sataisu sev 1/2 citrona sulu ūdenī, ar ko kopā izdzeru 2 Bio-kult probiotiķu kapsulas. Sulām šodien nav laika, jo esmu par ilgu nogulējusi.
8:15 BROKASTIS. 1 Cepta ola, nedaudz vinegrets. Zemeņu tēja ar medu. ZinZino Balance Zivju eļļa.
Steidzos uz darbu. Man patīk, ka varu iet kājām lielu gabalu. Visu laiku domāju, ka būtu jāizpēta, vai manā telefonā iespējams uzlikt soļu skaitītāju. Būtu interesanti zināt, cik soļi man sanāk - vai ir vajadzīgie 10 000 soļi līdz darbam un atpakaļ?
10:00 Graužu mandeles
10:40 Burkāns
Iedomājos, ka no vakardienas grēcīgās kafijas man nav nekādu seku - ne galvassāpju, ne panīkuma. Tas mierina, jo liecina, ka savu nevainīgo atkarību esmu pārcirtusi. Un kā vēl - veselus 10 mēnešus bez kafijas! (Ja neskaita retās iekrišanas reizes, kā vakardien...)
12:15 PUSDIENAS. Vinegrets, tēja, mandeļu-sēkliņu maize. Arī šoreiz sajūtu, ka manā GAPS diētas 22. dienā ceptā maizīte nav vairs svaiga. Tas man jau otru reizi parāda, ka mandeļu maize vislabāk saglabāsies, ja to glabās ledusskapī.
Darbā joprojām esmu literatūras izpētes stadijā, kas nozīmē, ka man jāizurbjas caursi veselam kalnam publikāciju par projekta tēmu. Šodien sajūtu, ka nav enerģijas to darīt, jo jau daudzas dienas viens un tas pats. Gribas kustēties un sākt darīt ko praktiski.
14:15 Burkāns ar medus-sviestu
15:20 Iedomājos pēkšņi, ka dzeru maz ūdeni. Tik vien kā medainās tējas manā dzērienu klāstā. Varbūt tāpēc mani aizcietējumi negrib un negrib beigties?
Pēc 16:00, kad jau dodos mājās, man pretim ar riteni atbrauc dēls. Tad nu es arī paņemu pilsētas riteni un rullējam abi - tā mājupceļš interesantāks. Bez tam mums gadās piedzīvojums - kādā ieliņā mūs aptur žurnāliste, kas gatavo materiālu avīzei par šīs ielas pārveidošanu par ceļu tikai riteņbraucējiem. Esam aicināti izteikt savu viedokli, kā arī žurnāliste mūs iemūžina bildē, un vēlāk patiesi tiekam avīzē.
16:50 LAUNAGS. Kotlete ar štovētiem skābiem kāpostiem
Vārds pa vārdam sarunā ar vīru, un viss pasaules smagums atkal sagumst manos plecos. Sajūtos bezgala nogurusi. Šobrīd vismazāk man vajag pārmetumus, jo esmu pārlieku jūtīga, un tad līdz asarām ilgi nav jāgaida. Vai tas būtu novēlots Pilnmēness efekts? Tāda saraudājusies, esmu spiesta atcelt sen ieplānoto jogu. Kaut kā neveicas man arī ar vingrošanu beidzamajā laikā.
21:00 Kad nomierinos, ķeros pie mafinu un banānmaizes cepšanas, jo rīt mana kārta cienāt savus kora kolēģus. Darbošanās drīz vien aizdzen bēdas, taču drīz nāk nākamais likteņa pirksts pārnestā un burtiskā nozīmē. Pēc mīklas pagatavošanas maizei pavisam nesaprotamā kārtā pirmo reizi mūžā es mēģinu ar pirkstu iztīrīt blendera galviņu, jā, to ar nazīšiem, neatvienojot vispirms to no elektrības. Un vēl nesaprotamākā veidā man izdodas nospiest pogu, kura nevis atvieno blendera galviņu, bet sāk to darbināt... Tā ir sekundes simtdaļa, kuras laikā es sajūtu momentānas elektriskas sāpes izskrienam cauri ķermenim, pirms aptveru, ka starp blendera nažiem ir palikuši mani pirksti.
Varu dusmoties kaut uz visu pasauli par savu smaguma sajūtu, bēdām un raudāšanas dēļ neskaidro prātu, kas vairs nesaprot ievērot elementārus drošības principus, taču savus pirkstus esmu saskādējusi sev pati. Strauji sāk tecēt asinis, un man labu brīdi ir bail pat skatīties, kas ar manu roku un cik liels ir savainojums. Baidos ieraudzīt, ka vairs nav pirksta gala vairākiem pirkstiem. Ir riktīgi sevis žēl, asaras atkal līst aumaļām, bet prāts no malas brīnās, ka tiešām varēju tik neapdomīgi rīkoties.
Kad norimst pirmā panika, ieraugu, ka cietis viens pirksts un tam ir labi dziļi iešķelts tieši naga pusē. Nags būs pagalam, bet tieši tam varu pateikties par izglābto pirkstu. Cik labi, ka mājās ir homeopātiskās zāles. Arnica, Aconite un Hypericum šodien ir manējās.
22:00 Brokastu tēja ar medu. Dzīve turpinās, un tas ir labi... Nomizoju 1 ābolu un ar lielu baudu apēdu. Vesels 25 dienas izdzīvoju bez āboliem, un, zinot, cik ļoti man tie garšo, aptveru, ka tas ir bijis liels upuris.
Domāju, kāpēc tieši šodien man atkal ir enerģijas izsīkums. Ir taču pamats priecāties par sasniegto, jo sācies noslēdzošais Sākotnējās GAPS diētas 6. Posms. Iespējams, ka nogurums jau otrdienā ņem virsroku tāpēc, ka nedabūju atpūsties nedēļas nogalē, bet tā vietā 3 dienas aktīvi klausījos Homeopātijas konferences lekcijas. Arī veselības konferences internetā notiek tieši man vissaspringtākajā laikā. Visu iepriekšējo nedēļu papildus visiem ierastajiem darbiem klausījos Evolution of Medicine Summit, tagad turpinās Holistic Oral Health Summit. Un tā mana mācīšanās nekad nebeidzas. Kāri tveru zināšanas, taču emocionāli sajūtos arvien nospiestāka, jo apzinos, ka visu nevaru paspēt, tai skaitā nepietiek laika par uzzināto rakstīt un dalīties. Tā mans darāmo un plānoto darbu maiss kļūst jo dienas, jo smagāks. Nemaz nerunājot par fizisko nogurumu, kuram taču kaut kur ir robeža...
Ar pirkstu vai bez pirksta, bet mafini un banān-maize rītam jāuzcep... Tā nu atkal mans gulēt iešanas laiks aizbīdās uz 23:30, pamazām man liekot zaudēt cerības par jebkad laicīgu tikšanu pie miera.
Vēlreiz Arnica un Hypericum pirkstam, un tad jau - rīts gudrāks par vakaru.
Lasi nākamo dienu šeit Sākotnējās GAPS diētas 6. Posms: 27. diena