Baiļu filozofija vai - atbildība un sadarbība
Jo vairāk es domāju, jo vairāk man jābrīnās. Kā tas nāk, ka cilvēks 21. gadsimtā, kad zinātne attīstās tik strauji, ka grūti tās sasniegumiem tikt līdzi (sk. kaut vai modernās tehnoloģijas un to radītās iespējas) mūsdienu sabiedrība tiek iebiedēta ar visu, kas ir dabisks:
- Mums uzglūn
ļaunie vīrusi, kam, mediķuprāt, jāuzbrūk ar klepus sīrupiem un citām zālēm jebkurā to formā, kā arī jāvakcinējas. Aizmirstot, ka mēs paši esam vien māja vīrusiem un baktērijām, un ka bez tiem nemaz nevarētu pastāvēt. Patiesībā baktēriju, vīrusu, sēņu, raugu un citādu mikroorganismu mūsu ķermenī ir 10x vairāk nekā mūsu pašu šūnu. Un, kamēr viss ir līdzsvarā, kā no dabas paredzēts, tieši šie mazie un it kā nejūtamie mūsu iemītnieki gādā par to, lai mēs spētu turēties pretim tiem 5% nelabvēlīgo baktēriju, kas dabā pastāv. Un tieši ar zālēm un vakcīnām mēs šo delikāto līdzsvaru izjaucam, tā paši radot situāciju, kad slimībām un infekcijām vairs turēties pretim nespējam. Un tad sniedzamies pēc nākamajām zālēm...
- Baktērijām stājamies pretim ar smago artilēriju – antibiotikām, pieverot acis uz faktu, ka paši ar to radām superbaktērijas, kas ir izturīgas pret antibiotikām. Ko darīsim tad, domāsim rīt?
- Mūs baida ar briesmīgām slimībām, pret kurām noteikti jāvakcinējas, atkal un atkal neredzot – jo vairāk
vakcīnu, jo slimāka cilvēce paliek
- Mums jāuzmanās no
odiem (sk. Zika vīrusa stāstu) un ērcēm, kas noteikti pārnēsā slimības, pret kurām tāpēc ātri jāvakcinē pat zīdaiņi un grūtnieces. (Ebolas vīrusa uzpūstais
burbulis pārsprāga un noklusa...)
- Saule izrādās teju visa ļaunuma avots (ādas vēža – noteikti), no kuras vajag slēpties vai katrā ziņā nosmērēties ar baltu sintētiska krēma kārtu. Starp citu, būtu
interesanti salikt kopā statistikas datus (ja tādi būtu) kopš pirmā
pretiedeguma krēma izveidošanas - to lietošanas apmērus ilgtermiņā salīdzināt ar informāciju par vēža (īpaši, ādas) epidēmiskajiem rādītājiem dažādās valstīs
- Tauki – kuri tik
ļoti vajadzīgi uzturā ikdienas, jo no tiem veidojas gan hormoni, gan šūnu
membrānas, gan neironu apvalki (mielīns), gan, galu galā, smadzenes – jau vairāk kā 50 gadus tiek sludināti par veselības ienaidniekiem Nr1
- Govs svaigpiens (tad
ta nu termins – „svaigpiens””, it kā visam pienam nebūtu tādam jābūt) mūsdienās,
izrādās, ir bīstams baktēriju un slimību avots, tāpēc attīstītajās valstīs to
veikalā nevar iegādāties, bet svaigpiena kustības aktīvistiem jācīnās vaiga sviedros par tiesībām pārdot savas gotiņas pienu pat kaimiņam. Te Latviju,
iespējams, varam minēt kā pozitīvo piemēru, jo nehomogenizētu (vai arī
nepasterizētu?) svaigpienu varam nopirkt pat lielveikalā
- Dabas dāvāto
spēka un veselības avotu (ārstniecības augu, sēņu, sēklu, aļģu, mālu, sāļu,
u.c.) un uz dabas vielu bāzes iegūtu pārtikas piedevu lietošanu vai ieteikšanu mūsdienās dēvē
par tumsonību vai šarlatānismu, jo, redz, zinātnisko pierādījumu neesot
- Mūs baida ar mājdzemdību iespējamajām sekām, bet dabiskas dzemdības bez medicīniskā personāla iejaukšanās ir ekskluzīva izņēmuma situācija
- Mūs baida ar
diagnozēm mums pašiem vai vēl nedzimušajiem bērniem, kuru iespējamības
mazināšanas vienīgais ceļš ir medicīniskas manipulācijas – mamogrāfija,
ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, rentgens, utt. utjpr., pieverot acis, ka
varbūt tieši šīs (bieži - nevajadzīgās) manipulācijas ir vēlāko veselības problēmu cēlonis
- Un ar vecumu
mūs biedē, mīļie, jo būt vecam ir slikti, ziniet. Re, kur krēmiņš vai ampuliņa, kas padarīs Tevi jaunāku, vismaz no ārpuses izlīdzinot laika zoba atstātās
krunkas
- Te papildus jāpiemin
sieviešu iebiedēšana ar kaulu sabrukumu, sievišķo orgānu izkrišanu, ādas un
matu novīšanu utt, menopauzei iestājoties. Tāpēc, lūdzu, receptīte hormonu tabletēm, kas atrisinās visas problēmas un dāvās mūžīgo jaunību
- Ko nu par kauliem, mūs biedē pat ar pašu gēniem - ja šāds gēns ir, tad ir liela iespējamība, ka saslimsi, tāpēc labāk izgriezt attiecīgos riska orgānus, vai sākt lietot zāles "profilaktiski" bailēs no slimības, ja nu... Vai varam aiziet vēl tālāk no dabas noliktās kārtības?
Ir tikai dažas lietas, ar kurām medicīna un farmācija mūs nebaida – ar zālēm un vakcīnām, stāvot un krītot par to drošumu un efektivitāti. Pat ja tas ietver daļēju objektīvās informācijas slēpšanu. Pat, ja vairākus gadus un daudzu tūkstošu cilvēku nāves vēlāk vienu vai otru medikamentu vai vakcīnu klusām izņem no tirgus to nopietno blakusefektu dēļ. Pat ja ik dienas lasām par vakcīnu sabojāto veselību bērniem un pieaugušajiem.
Atskatoties uz sarakstu, redzam, - mums grib iestāstīt, ka teju viss, kas ir dabisks, ir slikts un slimības izraisošs. Tāpēc no tā jāturas pa gabalu un noteikti jābaidās, bet risinājums jāmeklē farmācijas radītajās brīnumripās un šļircēs, līdz nepazīšanai pārstrādātā pārtikā, saules aizsargkrēmos, medicīniskajās manipulācijās, utt. Ja to neatzīsti, tātad noliedz zinātnes sasniegumus...
Un zinātnes un medicīnas progresa "labākais pierādījums" varētu būt arī ASV nesen dzimusī ideja, ka vakcinēt varētu ar varu, aizturot cilvēku jebkurā vietā. Jo vakcīnas taču ir tik labas, ka cilvēku, kurš tam netic vai tās neizvēlas, sapotēsim ar varu. Tā teikt, piespiedīsim ticēt uz pētījumiem balstītai medicīnai (lai gan joprojām nav daudz pētījumu, kas salīdzinātu vakcinētu un nevakcinētu bērnu veselību) un uz savas ādas izbaudīt to, ko zinātne un medicīna par labu atrod. Ķermeņa īpašniekam atļauju neprasot.
Vai esi aizdomājies, ka vārds Recepte taču sevī ietver norādījumus, kā pagatavot ēdienu. Jo laikus atpakaļ cilvēki zināja, ka ēdiens ir zāles. Diez, kurā brīdī šis termins pārslīdēja uz izmantojumu medicīnā, kur ar Recepti saprotam ieteikumu jeb atļauju aptiekā nopirkt tos vai citus medikamentus? Šī lingvistiskā detaļa lieku reizi parāda, cik tālu esam aizgājuši no dabiskā. Pat līdz tam, ka tradicionālā medicīna uzskata, ka ēdienam, ko ēdam, nav nekāda sakara ar veselību. Toties zāļu Receptei - ir.
Es, protams, te nedaudz pārspīlēju un ironizēju. Tikai ar vienu nolūku – lai ieraugi absurdu. Un sāc domāt, lai pēc tam atbildīgi rīkotos (sk. citātu zemāk). Jo bailes nepalīdz risināt situāciju, tās paralizē un atņem spēju domāt un rīkoties. Mierinājumam varu teikt, ka baidās arī ārsti. Jo mēs visi esam cilvēki.
Bet ja mēs neļausimies tapt iebiedētiem (sk. augstāk, no kā), ja nebaidīsimies paši, būsim pārliecināti par savu izvēli un lēmumu, darīsim visu, lai stiprinātu savu organismu un lai tam mazāk kaitētu (tas sevī ietver gan uztura paradumu, gan kosmētikas plaukta revīziju utt.), tad mūsu katra veselība kļūs labāka, līdz ar to iegūs sabiedrība un cilvēku veselība kopumā (pat nemaz nesākot runāt par Latvijas medicīnas vienmēr knapo budžetu).
Ceru, ka arī Latvijā mediķi un veselības jomas ierēdņi drīz aizdomāsies par to, ko The British Medical Journal Apvienotajā Karalistē (UK) kā akciju Too much medicine aizsāka jau 2002. gadā. Secinot, ka medicīnā ir par daudz zāļu, bet par maz veselības aprūpes. Ka tieši diagnostikas iespējas palīdz atrast slimības, kur to vēl nemaz nav, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien tam nesekotu arī neesošās slimības ārstēšana. Domāju, ka tieši Latvijas knapā veselības budžeta ietvaros būtu ļoti būtiski pārdomāt daudzu izmeklējumu lietderību (un mamogrāfija ir viens no tiem), kas ļautu taupīt naudu un izlietot to, kur patiešām nepieciešams. Piemēram, ārstu algām, lai viņiem nebūtu jāskraida starp trim darbavietām, cenšoties pabarot ģimeni, neatstājot laiku lasīt jaunāko medicīnisko literatūru.
Par atbildību un sadarbību, un pacientu revolūciju runā arī šis raksts. Apgalvojot, ka veselības aprūpe nepaliks labāka, kamēr vien pacienti neieņems vadošo lomu tās salabošanā. Par atbildību un sadarbību, nevis karošanu, iestājas arī www.curantur.lv.
Un nevaru neielikt citātu no raksta par bailēm, ko atradu tikai pēc tam, kad šis ieraksts jau bija tapis. Citāta aptuvens tulkojums šāds: "Būt atbildīgam nenozīmē sekot likumiem; tas bieži mums var prasīt neievērot likumus vai rīkoties veidā, ko likumi neatbalsta. Tikai šāda atbildība padara pilsoni par to bāzi, uz kuras var tikt būvēta cilvēku sabiedrība, kas ir pietiekami atjautīga un domātspējīga, lai spētu tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem." Būt atbildīgam nozīmē arī pārskatīt tos vecos likumus, kas mūs ierobežo šodien, lai veidotu labāku un laikam līdzi ejošu sabiedrības funkcionēšanas un sadzīvošanas formātu.
Izvēlies būt
vesels!
Silvija Ābele
